Iepazīsimies
Čau, es esmu Arita, sertificēta fitnesa trenere, veselīga uztura fane, sieva un 2 enerģisku meiteņu mamma. “Arī Tā Var” ir mans gadiem lolotais sapnis par vietni, kur dalīties ar saviem atklājumiem, gūtajām zināšanām un pārbaudītajām vērtībām ceļā uz veselīgāku dzīvesveidu, kas aizsākās pirms ~3 gadiem.
Arita pirms tam
Nē, es neesmu vienmēr bijusi super sportiska un “veselīgs uzturs” ir termins, ko atkodu pavisam nesen. Godīgi sakot, pirms gadiem 5 man riebās gatavot, jo tas likās tik nogurdinoši. Pie tam lielākā daļa manu centienu pagatavot kaut ko sarežģītāku par vārītiem griķiem beidzās ar fiasko. Saldētu dārzeņu zupa ar kausēto sieru laikam bija manu kulināro prasmju augstākā pilotāža.
Kā super apzinīga skolniece un vēlāk – studente, es neatlicināju diez ko daudz laika fiziskām aktivitātēm, jo vienmēr bija darbi, projekti, eksāmeni utt. Es nedarīju NEKO, kaut arī sportiskās lietas man labi padevās (1. vieta RTU pavasara krosā, ooo jē) un patika. Nu labi, reizi 2 mēnešos aizgāju uz kādu grupu nodarbību sporta klubā vai izskrēju krosiņu pa parku. Es pat reizes 3 biju pirkusi sporta kluba abonomentus, bet vari tikai minēt, cik reižu es patiešām aizgāju..?
Tas “veselīgais dzīvesveids” dzīvoja kaut kur manā galvā un manas zināšanas par to aprobežojās ar žurnālā SHAPE lasīto, visa darīšana izpaudās tikai kā centieni ik pa laikam kaut ko uzsākt.
Mammu dzīve = laba dzīve
Mans lielais pagrieziena punkts dzīvē bija bērnu piedzimšana (kāds pārsteigums, ne?). Kates jaunkundzi es sagaidīju 2015. un Elzas jaunkundzīti 2016. gadā – abām meitenēm ir 1 gada un 5 mēnešu vecuma starpība, tāpēc man sanāca superīgs ~3 gadus ilgs bērna kopšanas atvaļinājums, kura laikā mana dzīve mainījās par 180 grādiem.
Līdz ar bērnu piedzimšanu es sāku vairāk aizdomāties par savu uzturu un fiziskajām aktivitātēm, jo:
- Mammām ir svarīgi, lai bērni augtu veseli un laimīgi – tātad lai mammas apēstais nesāpinātu punci zīdainītim un uz šķīvja uzliktais nodrošinātu visu nepieciešamo lielākam bēbim;
- Mammas grib būt formā ne tikai tāpēc, lai tiktu vaļā no grūtniecības laikā uzkrātās tauku kārtiņas, bet arī lai būtu spēks nēsāt, celt un auklēt mazuli bez muguras sāpēm un citām nepatikšanām;
- Mammām beidzot ir laiks sev – jā, jā, ir, kaut kur starp pamperu un netīro drēbju kalniem, bet ir.
Paraugies no šāda skatu punkta – kaut arī būt par “mammu” ir darbs 24/7, galvenais bērna kopšanas atvaļinājuma laikā nav naudas pelnīšana vai atskaites. Vienīgais boss šajā laikā esi tu PATI un galvenais uzdevums – lai bēbis (un pati!) justos labi.
Bērni apstādināja manu mūžīgo skrējienu pēc panākumiem un man beidzot bija laiks sev – padomāt, analizēt sajūtas un SPORTOT. Viss sākās ar māmiņu un mazuļu vingrošanu, kuru regulāri apmeklējot es beidzot sajutu to “ooo, pēc treniņa mans ķermenis jūtas daudz labāk” sajūtu. Tad sekoja vakara (vai agro rītu) skrējieni, lai izvēdinātu galvu. Kilometriem garas pastaigas ar bēbi ratos. Vingrošana mājās, kad netiku uz nodarbībām vai tam nebija lieku līdzekļu. Tā pamazām es iemīlējos fiziskajās aktivitātēs un tām beidzot bija laiks un spēks, ko iepriekš “apēda” studijas un darbs.
Kulinārie eksperimenti un 24 kūkas
Līdz ar bērnu ienākšanu ģimenē, atklājās arī mana aizraušanās ar ēst gatavošanu. Tas sanāca pavism nejauši, jo mūsu radu lokā ir tradīcija līdz bēbīša 1 gada vecumam rīkot mini ikmēneša “dzimšanas dienas” svinības. Un kā jau dzimšanas dienā – katru mēnesi kūka! Un kā ļoti taupīga mājsaimniece, es nolēmu kūkas gatavot pati (ātra matemātika – 2×12 – es izmēģināju vismaz 24 dažādas receptes!).
Bez tam, lai es nesaietu ku-kū un vīrs pēc darba būtu ātrāk mājās, nevis katru dienu brauktu uz veikalu, domājot par vakariņām – sākām plānot ēdienreizes. Tas es atklāju Pinterest un tas kļuva par manu lielāko iedvesmas avotu.
Vēl lielāku izaicinājumu maniem kulinārajiem talantiem meta jaunākā meitiņa, kurai diezgan tipiski zīdaiņiem atklājās nepanesība uz govs piena produktiem un kviešiem. Tā kā es mazuli baroju ar krūti, visas bēbītes vēdera likstas vislabāk varēja atrisināt mainot manu ēdienkarti. Pakāpeniski atteicos no piena produktiem un sev par lielu pārsteigumu atklāju, ka pati ļoti slikti panesu piena produktus un tā mūžīgā vēdera pūšanās, ar ko sadzīvoju gandrīz visu dzīvi, ir cieši saistīta ar to.
Lai dažādotu savu uzturu (un izvairītos no jūtīgiem punčiem netīkamiem produktiem), gada laikā izmēģināju tik daudz recepšu un tik daudz jaunu produktu, piemēram, kvinoju, saldo kartupeli, turku zirņus, tofu, kurkumu, matča tēju – uuuun sarakstu varētu turpināt vēl ilgi!
Mūžu dzīvo, mūžu mācies
Veselības jautājumi kļuva man ļoti interesanti un es neskaitāmas stundas pavadīju pētot informāciju vai skatoties video Youtube par un ap veselīgu dzīvesveidu. Youtube es smēlos iedvesmu arī saviem ikdienas treniņiem mājās, līdz nonācu pie idejas kļūt par sertificētu fitnesa treneri. 2018. gada janvārī pieteicos “treneru kursiem” Sporta izglītības aģentūrā un pēc gada ieguvu savu fitnesa trenera sertifikātu, juuhuu! Ceļš bija diezgan garš un piepildīts ar aktīvu mācīšanos – vairāk par to, kā es kļuvu par fitnesa treneri, lasi ŠEIT.
Pinterest un Instagram iedvesmota, es turpināju gatavot uzturvielām bagātus ēdienus, ierobežojot piena produktus.
Visa šī pieredze veidoja man gluži jaunu dzīves izpratni – ka “arī tā var” – regulāri sportot, domāt par uzturu, savu garīgo un fizisko veselību un JUSTIES LABI savā ķermenī. Ka tā var un ES to varu. Un ja es to varu, to var ikviens, kam ir vēlme mācīties.
Šis blogs ir radīts kā platforma, kur mācīties, eksperimentēt, iedvesmoties un galu galā pilnveidoties, lai kļūtu par tādu cilvēku, kāds Tu visvairāk vēlies būt.
“Katru dienu pa mazai uzvarai”
-Arita
Komentāri